Varētu šķist, ka nopirkt apšaubāmu cigarešu paciņu no vīrieša, kas dzīvo turpat uz ielas, ir salīdzinoši nekaitīgs darījums. Jā, tas robežojas ar nelikumību, bet skaidras naudas ekonomikā tas nenodara nekādu reālu kaitējumu, vai ne?
Nu, tas nevarētu būt nepareizāk.
Nelegālā tabakas tirdzniecība ir milzīga - aptuveni 11% no visiem tabakas izstrādājumiem visā pasaulē ir nelegāli, un tas nozīmē, ka katru gadu pasaules tirgū nonāk 657 miljardi nelegālo cigarešu. Un tiek uzskatīts, ka pat šis skaitlis turpina pieaugt. KPMG ikgadējā pētījumā par šo tirdzniecību tika lēsts, ka 2020. gadā tikai ES vien šis skaits pieaugs par 87 %. Tas nozīmē 34,2 miljardus cigarešu un 8,5 miljardus eiro nodokļu zaudējumu ES vien. Francijas tirgus rādītāji ir ļoti skaudri: pieaugums par 609 %, kas atbilst 5,1 miljardam viltotu cigarešu.
Noziedznieki ir trešais lielākais tabakas tirgus dalībnieks.
Tie ir lielākie pieauguma rādītāji pusgadsimta laikā, un skaitļi ir tik lieli, ka tie mēdz apslāpēt ietekmi uz cilvēku. Tik daudz runājot par miljardiem, tie kļūst pārāk lieli, lai tos aptvertu, un aizsedz cilvēkus, kuri cieš no tā.
Pirmais upuris ir patērētājs. Acīmredzami, ka nelegālajai tirdzniecībai netiek piemēroti nekādi tirdzniecības standarti, tāpēc, ja cigaretes ir viltojumi, tas nozīmē arī nelegālas sastāvdaļas, piemēram, žurku izkārnījumi, netīrumi, svins un kadmijs. Nav daudz nozaru, kas tik vieglprātīgi indē savus klientus.
Taču tas ietekmē arī tos, kuri nelieto tabaku. Laikā, kad visā pasaulē valda liela ekonomiskā nenoteiktība, nodokļu ieņēmumu samazināšanās ir pēdējais, kas valdībām vajadzīgs. Tiek lēsts, ka nodokļu zaudējumi finanšu ministrijām visā pasaulē ir 40,5 miljardi ASV dolāru - nauda, ko varētu tērēt infrastruktūrai, veselības aprūpei, izglītībai utt. Apvienotās Karalistes valdība lēš, ka tas atbilst 16 % zaudējumu no likumīgās tabakas rūpniecības nodokļu saistībām. Naudu, ko neviena valdība nevar atļauties zaudēt.
Papildus ekonomiskajām izmaksām ir arī cilvēku upuri. Tā nav nekaitīga rīcība, lai "izrēķinātos ar nodokļu maksātāju", bet gan apburtais loks, kas ļauj attīstīties noziedzīgām bandām un tīkliem. Saskaņā ar Transnacionālās alianses cīņai pret nelegālo tirdzniecību (TRACIT) datiem organizētās noziedzības grupējumi nelegālo cigarešu ražošanā izmanto piespiedu darbu. Vēl sliktāk ir tas, kur šī nauda aiziet - bandas, kas gūst milzīgu peļņu, to novirza plašākai noziedzīgai darbībai: naudas atmazgāšanai, kukuļdošanai, korupcijai, cilvēku tirdzniecībai, ieroču un nelegālo narkotiku kontrabandai... un pat terorismam. Saskaņā ar Terorisma analīzes centra datiem tabakas izstrādājumu viltošana vai kontrabanda pēdējos desmit gados ir visstraujāk augošais teroristu grupējumu ienākumu avots.
Teroristiem šādi nelegāli darījumi ir stabils finansējuma avots. FIB apgalvo, ka gan Hamas, gan Al Qaeda saņem ievērojamu finansējumu no nelegālās tabakas, un, konkrētāk, 2015. gada Charlie Hebdo uzbrukums Parīzē un 2013. gada terorakts Agadezā, Nigērā, tika finansēti no cigarešu kontrabandas un viltotu treniņbikšu pārdošanas.
Ja valdības un valsts iestādes nerīkosies saskaņoti, nelegālā tirdzniecība turpinās augt un attīstīties, tādējādi radot vēl lielākas ciešanas cilvēkiem un ekonomikai.
Lai uzzinātu vairāk par to, kas tiek darīts, lai apkarotu šo tirdzniecību, apmeklējiet "Crime Stoppers International".
